Aizbraucu uz Medumiem. Atpakaļ pa to pašu ceļu braukt negribējās, aizripināju pa granti. Uztaisīju aprakstu gūgles kartēs, marķieri aizpildīti, uzvelciet uz tiem peli un lasiet, ja nu pavisam nav ko darīt. Medumos ir gleznaini. Un smaržo labi, kad brauc pa grunts ceļu, kas ved uz Sventi. Nobraucu 61 kilometru 4,5 stundās. Ātrums, neskaitot tūļāšanos, bija 22-25 km/h pa asfaltu (kalniņi briesmīgi līdz robežai) un 15-20 pa granti (trepe – mana cieņa). Nākamajā sezonā es baiku pārbūvēšu treiliem, tas ir, neasfaltētiem ceļiem. Nopirkšu platus aplokus, riepas, dakšu, bet, ja būs nauda – sēdekļa stuti.
Maršruts
Prikolīgi mums tie šķūņi.
Supervieta mājai, waterfront, joptvaī.
Nav iežogots, ir laipas, peldēties ērti.
Bet te kāds vēl tikai gatavojas celt māju.
Medumu ezers.
Tas pats.
Lauku ainava.
Šķirsteņu ezers. Spriežot pēc vārdnīcas, “Lādīšu”.
Tas pats.
Akmens – tas ir akmens. Nezinu, ko nozīmē piedēklis šajā vārdā.
“Akmeņuki”?
Viesu nams “Ezermala”, tas ir, “Ezera krasts”. Vietu ar tādu nosaukumu – miljons.
15 lati par nakti, pirts 15 lati stundā. Kaut kāda dārga pirts.
Un nebija taču slinkums pļaut. Ja novāc koku, sanāks ”Windows XP sausuma sezonā”.
Krikums centrā – kurepesa.
Dzīvē izskatās krutāk, tāpat kā visas bildes.